Ir risinājums, trūkst finansējuma Publicēts: 21.11.2007 Autors: Anda Asere anda.asere@db.lv, % 67084453

Jo vairāk junk food, jo lielāka iespējamība saslimt ar resnās zarnas vēzi, kas ir samērā grūti diagnosticējams un ārstējams. Nosaukums: zinātniskās pētniecības centrs Contra Cancrum Coli Nozare: zinātniskā pētniecība Biedru skaits: ap 30 Biedrības dibinātāji: Sergejs Matasovs un Anda Borisova Dibināšanas gads: 2000 Apgrozījums 2006. gadā: 8.5 tūkstoši eiro atbildes

Resnās zarnas vēzis ir «civilizētās» sabiedrības saslimšana. Tas redzams no ASV un Eiropas valstu piemēra, kur tas ir trešais izplatītākais. «Latvija nav izņēmums: pēdējo 20 gadu laikā saslimušo skaits pie mums divkāršojies. Pēc mirstības rādītājiem mēs «tiecamies» pasaules desmitniekā - vīrieši ieņem 12. vietu, sievietes - 15. Galvenais cēlonis tam ir ēšanas paradumi, precīzāk - junk food jeb neveselīgs ēdiens,» teic zinātniskās pētniecības centra Contra Cancrum Coli (Pret resnās zarnas vēzi) vadītājs, ķirurgs dr. Sergejs Matasovs.

Nav izlemts

Resnās zarnas vēzim ilgi nav pamanāmu simptomu. Tādēļ pat valstīs ar augstu medicīnas līmeni katram trešajam slimniekam, pirmo reizi vēršoties pie ārsta, jau ir metastāzes aknās. Situāciju var uzlabot savlaicīga pirmsvēža jaunveidojumu diagnostika. «Vienīgā ticamā diagnostikas metode ir kolonoskopija, kas pašlaik izpaužas kā ar roku vadāmas 1,6 metru garas endoskopa caurulītes ievadīšana resnajā zarnā. Tā apskates laikā izgaismo zarnas gļotādu un attēlo to uz ekrāna, kā arī ļauj ņemt gļotādas paraugus, lai diagnosticētu jaunveidojumus. «Tomēr pat speciālistam, kurš veicis 100 līdz 200 kolonoskopiju, pieredze negarantē pilnu zarnas apskati. Ņemot to vērā, kā arī to, ka valsts resnās zarnas vēža kontroles programmas reizi trijos līdz piecos gados rekomendē kolonoskopiju plašam cilvēku lokam - visiem, kuri vecāki par piecdesmit gadiem, ir nepieciešams kolonoskops, kas būtu pieejams katram ārstam. Pie tam rokas kolonoskopija ir sāpīga, tādēļ daži pacienti, par spīti audzēja attīstības riskam, atsakās no atkārtotām apskatēm,» informē S. Matasovs.

Pasaulē pirmais paškustīgais kolonoskops, kas ir ievadāms bez roku palīdzības, radīts Latvijas zinātniskās pētniecības centrā Contra Cancrum Coli. Tas paredzēts resnās zarnas vēža masu diagnostikai un paver jaunu ceļu slimības noteikšanā, jo ierīce darbojas pēc pavisam citas metodes kā šobrīd lietotie kolonoskopi. Tā ir efektīvāka un nesāpīga. Šī metode darbojas pēc «vilkt un stumt» principa. Spēku «vilkt» nodrošina plānsienu piedurkne, kas izvēršas ar gaisa spiedienu, bet spēku «stumt» - cilindra/virzuļa vienība. Piedurkne un vienība ir noslēgtas kārtridžā, kas pirms procedūras uzlikts uz endoskopa caurulītes gala. Piedurkne diagnostikas procesā izolē endoskopa caurulīti no zarnas satura, un pēc kārtridžu maiņas to var izmantot nākamajam pacientam. «Pēc angļu speciālistu apgalvojuma, šodienas kolonoskopiju tirgus tiek vērtēts kā aptuveni 30 miljoni apskašu gadā. Tomēr «civilizētība» un pavecu iedzīvotāju īpatsvara pieaugšana palielinās kolonoskopijas nepieciešamību līdz simtiem miljonu apskašu gadā. Viena kolonoskopija ir viens kārtridžs - ja viens kārtridžs dod 10 eiro peļņu, var prognozēt ražotāju ienākumus,» apgalvo Anda Borisova, Contra Cancrum Coli menedžere. «Mūsu tuvākie uzdevumi ir paškustīgā kolonoskopa, kam būtu iespēja ņemt gļotādu paraugus, sagatavošana un klīnisko pētījumu veikšana. Mūsu pūļu galamērķis ir jauna kolonoskopa ražošana Latvijā, pie tam jāņem vērā, ka aparāts ir aizsargāts ar astoņu valstu un reģionu patentiem un trim patentu pieteikumiem,» saka dr. Matasovs.

Šodien resnās zarnas vēža ārstēšana iekļauj ne mazāk kā divas operācijas - viena no tām ir kolostomas veidošana (zarnas izvešana uz vēdera priekšsienas). Pacientam tas rada ārkārtīgi nopietnas psiholoģiskas un finansiālas problēmas. Dr. Matasova vadībā centrā izstrādāts ne vien paškustīgs kolonoskops, bet arī aparāts resnās zarnas vēža ķirurģiskai ārstēšanai - intubators ar drenāžu un irigatoru. Šis aparāts nodrošina netraumatisku unikālas drenāžas-irigācijas sistēmas ievadīšanu resnajā zarnā, kā arī izslēdz kolostomu un otru operāciju. Dr. Matasovs uzskata, ka augsts komplikāciju skaits un mirstība pēc resnās zarnas operācijas pieprasa šo aparātu tūlītēju ieviešanu. Tas ir aizsargāts ar trim patentiem un sešiem patentu pieteikumiem - 19. oktobrī izsniegts Eiropas patents.

A. Borisova saka, ka tehnikas vēsture rāda tās ieviešanas procesa pretrunību un ilgumu - pat sadzīves tehnika pie patērētājiem nonāk pēc dažām desmitgadēm. Ieviešanas ātrums esot atkarīgs no investīciju apjoma un tempa. Viņa norāda, ka 2004. gadā zinātnei Latvijā veltīti 0,42% no IKP, bet Zviedrijā šis rādītājs bijis 10 reizes lielāks. Centra pārstāvji nav apmierināti ar valdības stratēģiju finansējuma piešķiršanā inovācijām. A. Borisova stāsta, ka Ekonomikas ministrijai (EM) no ES fondiem tuvākajiem septiņiem gadiem piešķirti gandrīz 520 miljoni latu, bet zinātniskās pētniecības centrs Contra Cancrum Coli bija izslēgts no pretendentu saraksta, jo kārtība nosaka, ka projekta izmaksas daļēji sedz tikai tad, ja to vispirms realizē no projekta pieteicēja finansēm. «Tā kā nenodarbojamies ar komerciju un mums nav brīvu līdzekļu, šī shēma mums neder. Tajā pašā laikā Latvijas komerckompānijām nav izstrādnes ārzemju patentiem, kas ir produkta novitātes pirmais kritērijs. Rezultātā līdzekļi tiek izdalīti «kvazi inovācijām», tas ir, projektiem ar šķietamu vai vietēju novitāti,» viņa spriež. Latvijas konkurētspēju nosaka spēja radīt un komercializēt inovācijas. «Sakarā ar to valdībai radikāli jāpalielina šā procesa finansēšanas apjoms un tempi, jāiekļauj tajā nevalstiskas, nezinātniskas un nekomerciālas organizācijas, kā arī neatkarīgi izgudrotāji, nodrošinot vērtīgu izgudrojumu patentēšanu, jāatceļ finansiālu ieguldījumu prasības no finansējuma saņēmēja puses. Īsi runājot, Latvija nedrīkst ekonomēt uz inovācijām - tā būs dārgāk,» uzskata A. Borisova.

Viņa saka, ka pēdējo pusotru gadu centram nebija līdzekļu, un šodien jautājums par finansējumu nav galīgi izlemts, tomēr Sabiedrības integrācijas fonds piešķīris 20 tūkstošus eiro, kas paredzēti projekta rakstīšanai, kas iekļauj paškustīga kolonoskopa sagatavošanu klīniskiem pētījumiem. «Intubatora klīniskā nākotne atkarīga no Izglītības un zinātnes ministrijas - Contra Cancrum Coli pieprasīja no tās finansējumu atbilstošam projektam,» teic A. Borisova.

Zinātniskās-pētniecības centra Contra Cancrum Coli vadītājs dr. Sergejs Matasovs demonstrē intubatoru ar drenāžu un irigatoru. «Aparāts izslēdz kolostomu un aizvieto divas operācijas ar vienu,» saka dr. S. Matasovs. foto: vitālijs stīpnieks. db

6